Melno pirti droši var saukt par vienu no senākajiem pirts veidiem. Šāda tipa pirtis vēsturiski bija sastopamas Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Somijā... Melnās pirts galvenā atšķirība no „baltajām” pirtīm ir krāsns uzbūve. Krāsns ir akmens krāvums, zem kura tiek dedzināta malka. Krāsns tehniskie izpildījumi ir dažādi, bet galvenā atšķirība ir tā, ka krāsnij nav skursteņa. Kurināšanas procesā, dūmi no pirts tiek izvadīti pa logu, durvīm vai speciāli izveidotām ventilācijas lūkām. Šādas kurināšanas rezultātā, pirtī, ir dūmu aromāts un zināma daļa sodrēju. Dūmi ir lielisks dezinfekcijas līdzeklis, savukārt sodrēji ir neaizvietojams absorbents. Tādējādi, melnajā pirtī, vide ir sterila. Ūdeni šādas pirtīs nes ar spaiņiem, karstais ūdens tiek sildīts katlā, kurš novietots uz krāsns akmens krāvuma. Apgaismojumam, ja nepietiek ar gaismu no lodziņa, pirtī tiek izmantota svece, skals, vai petrolejas lampa.
Melnās pirts kurināšana arī ir īpaša. Kurināšana var aizņemt no četrām līdz pat desmit un vairāk stundām. Tas atkarīgs no krāsns un pirts izmēriem. Tāpat būtiska ir malkas izvēle. Jo kvalitatīvāku malku mēs izmantosim, jo labāks būs rezultāts. Papildus tam, mēs varam izmantot konkrētu koku dziednieciskās un enerģētiskās īpašības. Kad pirts izkurināta, būtiski ir izvākt neizdegušās ogles un pelnus, lai izvairītos no tvana gāzes. Pēc tam izvēdinām pirtiņu un varam doties baudīt pirti.
Senatnē pirtī gāja ne tikai mazgāties. Pirtī dzemdēja bērnus, dziedināja cilvēkus, žāvēja gaļu, kaltēja alus iesalu.
Apskates objekts
Pirts „Šalkas” piedāvā interesentiem iespēju apskatīt melno (dūmu) pirti. Uzzināt melnās pirts būvniecības noslēpumus un nianses. Paskatīties uz pirti, kā uz Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma sastāvdaļu. Gūt ieskatu pirts kultūrā un rituālos. Pirts apskati var apvienot ar atpūtas brīdi pie ugunskura. Tāpat iespējams apskatīt nelielu smēdi un gūt ieskatu kalēja darbā.
